Latvia
Šogad notiks astotā starptautiskā “Aizraujošo augu diena” (“Fascination of Plants Day” (FoPD 2026)). Tajā piedalīsies zinātnieki no visas pasaules, kuru darbs ir saistīts ar augu pētniecību. Pasākumu organizē Eiropas Augu pētniecības organizācija (European Plant Science Organisation (EPSO)).
Pasākuma mērķis ir ieinteresēt pēc iespējas vairāk cilvēku jautājumos, kas saistīti ar augu pasauli un sabiedrībā aktualizēt jautājumu par augu pētniecības nozīmi lauksaimniecībā, dārzkopībā, mežsaimniecībā, ilgtspējīgā pārtikas produktu un citu preču (piemēram, papīra, ķīmisko vielu, enerģijas un medikamentu) ražošanā. Pasākumā liela uzmanība tiks pievērsta arī augu nozīmei vides aizsardzības jautājumos.
Nodarbības sākumā dalībniekiem tiek jautāts: Kas ir bioloģiskā daudzveidība? Rādot dažādus priekšmetus, tiek noskaidrots, kas ir dzīvs organisms un kas veido dzīvo un nedzīvo dabu.
Turpinājumā diskusijas veidā, izmantojot magnētisko tāfeli, dalībnieki kopā ar nodarbības vadītāju noskaidro, cik lielu platību aizņem sauszeme un ūdens un kur ir visvairāk dzīvo organismu – uz sauszemes, ūdenī vai zem zemes? Līdzdarbojoties nodarbības dalībnieki tuvāk iepazīst dzīvo organismu daudzveidību uz Zemes.
Nodarbības turpinājumā dalībnieki iepazīstas ar četriem Latvijā sastopamiem biotopiem – mežu, bebraini, purvu un pļavu. Saņemot kartiņas ar biotopiem raksturīgām sugām, dalībnieki cenšas noteikt, kurā no biotopiem uz kartiņas redzamā suga ir sastopama, un meklē sakarības starp dažādām sugām.
Nodarbības noslēgumā katrs dalībnieks pārstāv noteiktu sugu un, veidojot barības tīklu, izzina tā nozīmi un to, kā katrs barības tīkla elements veicina ilgtspējīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.
Ir svarīgi izprast purvu nozīmi dabas daudzveidības un cilvēku dzīves kvalitātes saglabāšanā. Purvi ir nozīmīga dzīvotne gan augiem, gan dzīvniekiem. Purvos aug arī sēnes, kas piedalās mikorizas procesā, kā arī kūdras veidošanā. Lielu lietusgāžu laikā purvi pasargā apkārtni no plūdiem, jo darbojas kā liels sūklis, sākumā ūdeni uzņemot, bet pēc tam pakāpeniski atdodot videi.
Nodarbība tiek pielāgota skolēnu vecumam. Jaunākajās klasēs uzsvars ir uz purvos sastopamajām sugām un to ekoloģiju, bet vecākajās klasēs – uz purvu ekoloģiju, to nozīmi kā klimata pārmaiņas izraisošo gāzu akumulējošam biotopam.
Nodarbības sākumā dalībniekiem tiek pastāstīts, kas ir purvs. Tālāk seko datorprezentācija un purvā dzīvojošo sugu atpazīšana. Dažādi uzdevumi tiek pildīti grupās, izmantojot dabas materiālus, piemēram, sausu un mitru sfagnu svēršana un salīdzināšana. Notiek arī plūdu demonstrācija modelī par purvu nozīmi mitruma līmeņa regulēšanā vidē.
Noslēgumā – pārrunas un secinājumi par purva nozīmi dabā un cilvēka dzīvē.
Nodarbībā skolēni tiek iepazīstināti ar Latvijas mežiem un bioloģiskās daudzveidības struktūrām tajos. Tiek parādīts un skaidrots meža kā mājvietas jēdziens dažādiem dzīviem organismiem – dzīvniekiem, augiem, sēnēm, veidojot apziņu par Latvijas mežiem kā mūsu valsts vērtību. Dalībnieki iepazīstas ar dažādiem Latvijas mežu tipiem. Turpinājumā notiek attēlu – dažādu sugu pārstāvju – izvietošana uz magnētiskās tāfeles (saistībā ar struktūrām: mājvieta, slēptuve, barošanās vieta utt.).
Noslēgumā pārrunājam, kā paši skolēni var veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijas mežos un, cik tas ir svarīgi.
Praktiski darbojoties, salīdzinot un izvērtējot, bērni ir ieguvuši izpratni par bioloģiski vērtīgu Latvijas mežu.